Lieldienas
- Viņa Eminences Visaugstisvētītā Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra Kristus Augšāmcelšanās svētku vēstījums.
- Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 15. aprīlī, Kristus augšāmcelšanās svētku vigīlijas dievkalpojumā.
- Rīgas arhibīskapa Jāņa Vanaga vēlējums 2017. gada Lieldienās.
Lieldienas (grieķu: Πάσχα, Paskha, aramiešu: פֶּסחא, Pasha, ivritā: פֶּסַח, Pesah) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus
Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā
sišanas, kas, pēc
kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27. un 33. gadu. Agrākais Lieldienu
svinēšanas notikums reģistrēts 2.
gadsimtā, lai gan
Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir atzīmēta arī agrāk. Lieldienu svētkos svinēto
ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Kristus, augšāmceļoties no kapa, kristīgā
baznīca svin 50 dienas - līdz pat Vasarssvētkiem.
Lieldienu laiks
Klusā nedēļa – ir arī pēdējā gavēņa nedēļa. Lielais gavēnis ir laiks, kad notiek
sagatavošanās Lieldienām, un tas simboliski atgādina par 40 dienām, kuras
Kristus pavadīja tuksnesī lūgšanā un gavēnī.
Pūpolu svētdiena – Palmu jeb Pūpolu svētdienā tiek svinēta Jēzus
triumfālā ieiešana Jeruzalemē, kad tauta, Viņu sagaidot, gavilēja un klāja uz ceļa
drēbes un palmu zarus. Latvijā Palmu svētdiena tiek saukta par
Pūpolu svētdienu tādēļ, ka šajā laikā mūsu klimatiskajos apstākļos viskrāšņāk
zied tieši pūpoli).
Zaļā ceturtdiena – Šajā dienā Baznīca piemin Svētā Vakarēdiena
iestādīšanu – notikumu, kad Kristus kopā ar saviem mācekļiem ēda Pēdējās
Vakariņas, kuŗu laikā atgādināja viņiem par to, ka pazemība ir Kristus
kalpošanas pamatā (kāju mazgāšana), un svētīja maizi un vīnu, kas kļuva par
Kristus miesu un asinīm tiem, kas viņam tic līdz pat šai dienai. Nosaukums
“Zaļā Ceturtdiena” ir nācis no vācu valodas un radies tā, ka šai dienā parasti
mēdza salīdzināt (pieņemt) grēku nožēlotājus ar draudzi caur grēku nožēlu un
piedošanu. Cilvēks tad simboliski kļuva atkal par zaļu zaru pie Kristus –
mūžīgā koka, dzīvs un spējīgs nest augļus. Ar Zaļo ceturtdienu sākas ciešanu laika
visdziļākajā dimensija.
Lielā
piektdiena – Kristus
notiesāšanas un nāves diena. Saskaņā ar Evaņģēlijos rakstīto, šai dienā Jēzus
nonāca romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kura pieņēma lēmumu par viņa
nonāvēšanu, piesitot krustā. Taču kristīgai draudzei tā ir arī Dieva žēlastības
piepildījuma diena, jo šis nāves upuris ir piepildījums – Kristus ir
piepildījis savu uzdevumu un ir piepildītas arī dvēseles lielākās slāpes –
pestīšana. Lielā
Piektdiena, tāpat kā Zaļā Ceturtdiena ir izteikti kristīga tradīcija.
Klusā
sestdiena – pati klusākā no visām Klusās nedēļas dienām. Diena, kad mūsu
kungs Kristus dusēja kapā. Viņa mācekļi bija bailēs aizbēguši. Kristus kapam
aizvelts liels akmens priekšā. Baznīcas šai dienā ir tērpušās melnā. Neskan
ērģeles un klusē zvani. Tā noslēdzas ar gandrīz nepārtrauktām dievkalpojuma svinībām, kas ilgst
Lieldienu naktij cauri un pusnaktī iegūst gaviļu un prieka raksturu.
Pirmās
Lieldienas – pēc pusnakts tiek iedegtas visas ugunis, iesākas Lieldienu jeb Kunga Kristus augšāmcelšanās
svētki. Evaņģēliskā
baznīca nav uzsvērusi piesaistīšanu pie stundas. Mēs arī to nezinām. Pēc Evaņģēlija
norādījumiem pirmās dienas agrā rītā sievas gāja pie kapa, bet atrada kapu
tukšu, eņģelis vēstīja Kristus augšāmcelšanos.
Otrās
Lieldienas
– tā ir pirmdiena pēc Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās svētku svētdienas un
ir saistīta tikai ar kristīgo tradīciju.
Ar šo svētku dienu tiek iesākts piecdesmit dienu liturģiskais periods, kas
noslēdzas ar Vasarssvētkiem. Ar Otrajām Lieldienām iesākas baltā nedēļa, kuras
noslēgumā svin Balto svētdienu, kurā māca par Lieldienu nozīmi – grēku
piedošanu un personisku ticību.
Latviešu paražas Lieldienu svinēšanā
Senlatviešiem
Lieldienas bija viens no četriem punktiem gadalaika maiņu ciklā, kas bija
svarīgi zemkopju tautu, tostarp latviešu, dzīvē. Lieldienas jeb pavasara
saulgrieži tika svinētas pavasara ekvinokcijas laikā, kad Saules centrs šķērso
debess ekvatoru. Ekvinokcijas brīdī uz Zemes diena un nakts ir vienādā garumā,
un iestājas astronomiskais pavasaris. Pēc Lieldienām, dienām kļūstot arvien
garākām, nakts tumsa samazinās, bet dienas gaisma palielinās. Šo "gaismas
uzvaru pār tumsu" senās baltu tautas atzīmēja ar pavasara saulgriežu
svinībām. No tā arī varētu būt radies svētku nosaukums – Lieldienas – laiks,
kad diena ir kļuvusi lielāka par nakti.